Mēģini Vēl būs spiests mēģināt vēl …

Posted in Advenchers by ausha on November 6th, 2007

Pagājušo sestdien 03.11 norisinājās kārtējais jautrais pasākums mežā, pļavā, purvā un dubļos BAR07. Protams nebūdami pie pilna prāta savu dalību šajā pasākumā ņēma arī komanda “Mēģini vēl”. Šoreiz gan pavisam savādākā sastāvā nekā ierasts, jo dažiem dalībniekiem pietika vesalais saprāts lai atteiktu dalību šajā pasākumā un šajos laikapstākļos

Bet neskatoties uz to slimākie un trakākie bija mežā Tā nu mēs ar mani, Grašu, Arnīti un visu Baibu Baibu komandas sastāvā sestdienas rītā spītējot lietum, slapjam sniegam un vējam devāmies Talsu virzienā, lai ap 12 dienā dotos mežā uz 24h. Sākotnēji tā vismaz bija cerēts, bet kā tas viss noritēja lasam tālāk…

Braucot uz Talsiem un logutīrītāju slotiņām nepārtraukti tīrot Vojādžera priekšlogu mums bija skaidrs: “Sū*i būs “. Bet neskatoties ne uz pļuras kārtu, kas sedza A10 maģistrāli, nedz pievēršot uzmanību Latvijas ārēm, kuru rudens pelēko nokrāsu strauji pārņēma balta sega mēs saglabājot optimismu strauji tuvojāmies sacensību centram Talsos.

Nonākuši tur un atverot auto durvis bija skaidrs: “Jā, vajadzēja palikt pie TV”, bet “statistiski vidējo trako latvieti” pat orkāns Mičš neatturēs no došanās mežā. Tā nu kārtējo reiz ierodoties ar nelielu novēlošanos mēs piereģistrējāmies sacensībām, iepirkām trūkstošās lietas Elvi lielveikalā un sākām kravāties. Protams kravāšanās kārtējo reizi ievilkās un mēs veiksmīgi nokavējām startu par 10minūtēm.

Runājot par pašu sacensību… Pirmais organizatoru pārsteigums bija paziņojums, ka kokā jākāp meitenei un vienam ričukam Nu par to meiteni mūsu komandā tas bija plus, jo Baiba ko mēs aizlienējām no komandas “Koksinels” man liekas ir tik traka, ka vajadzētu būt problēmām dabūt viņu lejā no koka nevis augšā Paldies viņai par to Sacensības sākās ar nelielu kāju posmu pa Talsu kalniem, kur aptaujājot vietējos iedzīvotājus mēs sameklējām visus kontrolpunktus un devāmies trasē ar ričukiem. Nu pateicoties “burvīgajiem” laikapstākļiem velo posms bija īsts pārbaudījums tehnikai un braucējiem, jo pēc pirmajiem 200m dubļos velosipēds sāka izdot krakšķošas un čarkštošas skaņas, pēc pirmajiem 2km velosipēdam sāka ķerties ķēde pie zobratiem un uz atsevišķiem pārnesumiem vairs nebija iespējams pamīties, pēc 20km dubļi bija jau iekļuvuši odometra pogās un nebija vairs iespējams noresetot Trip Up rādītāju, kas braucot pēc leģendas ir vitāli svarīgs. Bet nu mums braši cīnoties pa dubļiem un šķērsojot purvu, pēc tam laužoties cauri meža stigām un džungļiem mēs mērķtiecīgi devāmies uz priekšu. Taču laikapstākļiem neuzlabojoties un turpinot līt, mūsu komandas navigatoru pievīla apģērbs, es gan gribētu teikt šādam pasākumam nepiemērotais apģērbs un pēc 9h cīņas viņš bija spiests izstāties, lai apzināti un nevajadzīgi nekaitētu savai veselībai, jo distance nebija vēl pusē un turpmākā cīņa visticamāk tāpat būtu beigusies ātrāk nekā plānots. Nenostrādāja arī mūsu spilgtā ideja izgatavot vēju un lietu aizturošo tērpu no folija sedziņas un skoča (par šo izgudrojumu iespējams būs arī foto), jo nogurums un nosalums laikam bija pārāk liels, lai spētu sevi atsildīt. Tā nu palikuši bez navigatora mēs 3jatā turpinājām sacensības, kas nākamjā etapā noritēja pēc velo leģendas un tas mums nesagādāja nekādas problēmas. Tā nu veiksmīgi aizvadījuši velo leģendas etapu nonācām pie Trekinga (kāju posma). Komandā esot diviem caurkritušiem orientieristiem nolēmām riskēt un doties šajā posmā, taču ņemot vērā to, ka tā nebija vienkārša nakts orientēšanās, bet līšana pa džungļiem, brišana pa purviem un kāpaļāšana pa kritušiem un nogāztiem kokiem. Un vadoties pēc reljefa kuru nav iespējams saskatīt, jo 2m attālumā ir nākamie koki, mēs iemaldījāmies kaut kur tur no kurienes mēs nezinājām kā tikt laukā Tik paglābāmies pateicoties citas komandas lukturīšiem un izpalīdzībai, kas parādīja uz kuru pusi ir finiš Pēc kapitulācijas trekinga kartē, mēs apspriedāmies un nolēmām ka 3jatā laikam nav īsti vērts turpināt distanci tikai sava “prieka” pēc, jo automātiska diskvalifikācija mums iestājās jau tajā brīdī, kad palikām trīs cilvēku sastāvā. Un zinot to, ka tālākajās velo distancēs būs arī nepieciešamas iemaņas lasīt karti, mēs konsultējoties ar tiesnešiem uzsākām virzīties uz Talsiem, kas tobrīd bija kādu 10 – 12km attālumā. Tā nu distancē pavadījuši vēl 3h un kopā 12h un pieveicot aptuveni 90km, atlikušais trīnieks arī nonāca sacensību centrā, kur mūs sacienāja ar karstu tēju un kur bija iespēja nomazgāties karstā dušā. Saveduši sevi normālā skatā ar nelielu rūgtumu sirdī devāmies mājās.

Bet nu neskatoties uz šo neveiksmi vai varbūt likumsakarību vismaz es esmu saglabājis apņēmību turpināt šos jautros pasākumus un “Mēģināt Vēl” cerams arī pārējie brašuļi nav nav metuši plinti krūmos.

Liels paldies komandas biedriem Grašam, Arnim un Baibai. Un protams liels paldies organizatoriem, kas bija sarūpējuši šo neaizmirstamo pasākumu

P.s. Mēs starp citu nepalikām pēdējie.

P.p.s. Kad parādīsies bildes es noteikti pievienošu gan šim rakstam, gan draugiem.lv savā galerijā