WAR2009 – Manchuria Night

Posted in Advenchers, Ieraksts, Velo by ausha on March 11th, 2009

Tā nu beidzot esmu atgriezies realitātē un +/- normālā dienas režīmā un mūsu navigators Mārcis ir sarēķinājis pieveiktās distances. Tā ka varu padalīties iespaidos par Raid.lv organizētajām sacensībām WAR2009. Ja tulkojot no angļu valodas vārds WAR nozīmē karš, tad šoreiz tā ir abreviatūra pilnam sacensību nosaukumam Winter Adventure Raid un vienīgais karš ir jāizcīna sevī ar sevis motivēšanu turpināt cīņu, nevis sabrukt kupenā vai izstāties kādā no starpfinišiem un palikt guļam siltā sporta zālē .

WAR ir ziemas piedzīvojumu sacensības, kas šoreiz sevī iekļāva riteņbraukšanas, trekinga un slēpošanas disciplīnas, kā arī starpfinišā bija gulēšana no visa spēka . Šogad sacensības norisinājās Vecpiebalgā un tās apkārtnē, skrējiens pašā Vecpiebalgā, slēpojums pa Inesi (šoreiz ar to domāju ezeru) un apkārt Alaukstam. Riteņbraukšana pa sniegainiem un slideniem lauku ceļiem Vecpiebalgas apkārtnē un trekings Mandžūrijā pa sniegotiem tīrumiem, kur sniegs ir līdz… nu Jūs jau zinat! Sacensību formāts šoreiz rogainings, kas nozīmē, ka katrā posmā ir noteikts KP skaits un noteikts posma laiks, kurā ir atļauts vākt šos KP, tad nu katrs pēc savām spējām un spēkiem vāc cik var savākt.

Bet tagad par to kā viss sākās, turpinājās un beidzās…
Piektdienā darbā izprasīju brīvu pēcpusdienu, lai varētu savākt visas pendeles, tad paķert komandas biedri Lāsmu un doties uz Valmieru vākt un gatavot ekipējumu sacensībām. Tā nu visa piektdiena pagāja lielā steigā un organizatoriskā gaisotnē, bet piektdienas vakarā sāku just neizskaidrojamu spēku zudumu organismā un dramatisku pašsajūtas pasliktināšanos Nu neko jāizmēra temperatūra… F*ck 37.4 pirmā doma, forši viss darbs vējā, dalības maksa “pa kāju” un piečakarēta komanda. Domāju iešu laicīgi gulēt un no rīta skatīšos kā būs, bet nu tā lai tiešām rastos šaubas par startu ap 22 man piezvana Mārcis un paziņo, ka viņam arī ir tempereatūra 37.x Pēc sarunas vienojamies, gaidam rītu un tad pieņemam lēmumu.
Rīts, pamostos ap 7:00 un jā, tiešām jūtos nelāgi, varbūt ne tik ļoti kā vakarā, bet tomēr ne tā lai normāli nostartētu 24h sacensības, tempereatūra arī 37.1 Bet nu tā kā viss ir sagatavots un vēlme startēt baigā, sēžamies mašīnā un dodamies uz Vecpiebalgu, lai kaut pāris posmos nostartētu un sniegtu Lāsmai priekšstatu, par to kas ir piedzīvojumu sači, jo viņai vēl šādās aktivitātēs nav gadījies piedalīties
Vecpiebalgā ierodamies ar “Mēģini Vēl” komandai tik raksturīgo kavēšanos un kamēr es meklēju, kur novietot mašīnu Mārcis aizskrien uz komandas pārstāvju sapulci.
Tā nu apseglojuši savus alumīnija kumeļus saģērbušies un sakrāmējuši mugursomas, esam gatavi iziet uz starta…
Visas komadas ierodas stadionā, kur vēl tiek sniegtas pēdējās instrukcijas un tiek dots sacensību starts abām klasēm kopējs gan Tautas, gan Ekspertu. Visi deso pēc pirmā posma kartes, kas piestiprināta stadiona pretējā malā pie sienas. Pirmais posms vienkārš, 40min laikā jāsavāc maksimāli daudz punkti, kā arī jāsavāc pietiekoši daudz, lai dabūtu posma ieskaiti, tāpēc nekāda atpūta nesanāk, bet gan sīks riksīts pa Vecpiebalgas ieliņām, pļaviņām un kalniņiem. Posmā veiksmīgi savācam punktu summu, kas atbilst 3KP, bet par pārtērētu posma laiku vien KP tiek anulēts. Finišējot pirmo posmu, tiek saņemtas nākamā posma instrukcijas savākts viss nepieciešamais un sēžamies uz velo un sākam pedalēt! Velo brauciens notiek pa mazaiej lauku celiņiem, kuri protams ir klāti ar piebrauktu sniegu un vietām ledu, bet nu tā kā dienas gaisa temperatūra ir mazliet virs 0 un spīd saulīte, ceļu virskārta ir irdena un slīdēšana normas robežās. Tā nu palīdzot komandas zaķim tikt kalniņos, to draudzīgi piestumot pretkalnā, veiksmīgi savācam visus velo posma kontrolpunktus un dodamies uz finišu, kur velo odometrs rāda 37Km… Nākamais slēpošanas posms, šajā posmā, gan viss nav tik spīdoši, jo slēpes mums iesmērētas ar silto smēru, kas ir visnotaļ lipīgs un jau pirmajos metros salasa skujas, čiekurus un smilgas, kā rezultātā uz slēpju slīdvirsmas izveidojas kažokam līdzīgs pārklājums Tā nu tas tiek nokasīt ar nazi, un tālāk slēpojam ar nesmērētām slēpēm, kas rada papildus slodzi un ņemot vērā veselības trūkumu sāk arī paaugstināt temperatūru… Bet nu nolemjam, ka savāksmi tuvos kontrolpunktus un Mārcis pēc kārtējās ACC devas ir atkal gatavs slēpot. Savākuši KP dodamies uz finišu, kur jāpieņem smags lēmums, vai mēs esam gatavi doties tālajā maršrutā, kas liegs mums papildināt jeb kādas rezerves ~9h. Tā nu atpūšamies starpfinišā, kaut ko paēdam, sakrāmējamies un nolemjam, davai ja reiz esam atbraukuši, tad laižam uz visu banku, izstāties jau var vienmēr paspēt un vai nu tik traki būs, ka nevarēsim saviem spēkiem vairs tikt uz sacensību centru. Ok, sēžamies uz velosipēdiem un aiziet 4tais posms. Posmu pieveicam samērā ātri un bez liekām kļūdām un nonākam tālajā starpfinišā, kur pirmo reiz manā sacensību pieredzē notiekas obligātā ekipējuma pārbaude. Mēs kā apzinīga komanda to izturam veiksmīgi un bez sodiem varam turpināt sacensības. Nākamais posms ir sacensību odziņa trekings Mandžūrijā, brišana pa tīrumiem, mežiem, kalniņiem un lejiņām, kājām brīžiem iestiegot sniegā līdz ceļgaliem. Iestājusies jau nakts un brīžiem caur mākoņiem izspraucas spožs mēnes, kas izgaismo piesnigušos koku galus un atmiņās attaust skati no filmām, kas uzņemtas pēc Džeka Londona darbu motīviem un tā vien liekas, ka brienam pa zeltraču pēdām un kaut kur tajās eglītēs vai meža malā mūs vēro baltais ilknis un gaida, kad mēs saļimsim spēku izsīkumā Bet nē, pēc pamatīgas cīņas ar sniega segu mēs atgriežamies uz ceļa un savākuši apmēram 1/2 no posmā esošajiem KP dodamies uz starpfinišu. Tur “patīkams” pārsteigums, nākamajam velo posmam tiek izsniegta 1926. gada karte kas “ļoti” atbilst patiesībai Tā nu dodamies velo posmā, kuram vajadzētu mūs aizvest atpakaļ uz sacensību centru un kuram seko nakts pauze! Bet nu pēc smagā trekinga man atkal pamatīgi uzdod veselība un saprotu, ka neesmu gatavs maldīties pēc tās nolāpītās kartes, tāpēc nolemjam, ka savācam vienu KP posma ieskaitei un dodamies uz sacensību centru atpūsites. Tā arī izdaram un jau pēc pāris stundām esam sacensību centrā. Kur mūs sagaida mūsu vislabākās, vismīļākās un visuzticamākās atbalstītājas Kiča, Maiga un Baiba. Šīs brīnišķīgās būtnes ir sarūpējušas makaronus, medijumu gaļas kotletes un karstu tēju. Tā nu paēdam, atvelkam elpu un ar mūsu atbalstītāju palīdzību nokrāmējamies un dodamies nakts miegā, kas posma saīsināšanas rezultātā mums izrādas par 2h garāks nekā pārējiem un tāpēc varam nosnausties vai vismaz atlaisties uz 5h.
Pēc nakts pauzes un samērā labas atpūtas seko sacensību otrā diena…
Tā sākas ar slēpošanas posmu apkārt Alaukstam, kas man īpašas problēmas nesagādā un samērā lēnā un mierīgā tempā veicu slēpojumu, diemžēl nesmu tik labs slēpotājs, lai varētu palīdzēt komandas biedriem velkot, jo viņiem šis posms ir lielāka cīņa nekā man. Bet nu pieveikušu 20Km garo posmu varam visi lepni piesist pie krūtīm, mēs to izdarījām
Priekšpēdējais posms atkal man “mīļotais” trekings, taču šodien jūtos krietni labāk un pieveicam trekingu atbilstoši savām spējām, savācam visus KP, kas ir mūsu spēkos un raitā solī laižam uz sacensību centru, lai dotos pēdējā posmā, kuram mums ir atlikusi stunda laika. Mārcis ātri kartē ieskicē KP atrašanos unlecam ričukos un dodamies pēdējā posmā. Nu jau katrs mazākais pretkalniņš Lāsmai sagādā lielas problēmas, es cenšos piestumt cik varu, taču arī mani kāju muskuļi jau deg un sāk ļoti savilkties, gandrīz vai krampjaini, taču sakostiem zobiem ripojam pēc viena KP, lai būtu ieskaitīti visi posmi, acu priekšā jau redzam finišu un pamazām jau pārņem sajūta, ka būsim pieveikuši šo sacīksti. Laikam šīs sajūtas pārņemtiem zūd uzmanība un Babāc vienā līkumā uz ledus man priekšā nokrīt Lāsma, es izvairīdamies no avārījas, traumām un tehnikas bojājumiem, lecu nost no ričuka uz valni, un mana mugursoma kaut kā pamanās pārraut mani pāri valnim un ieraut grāvī, tā ka ārā rēgojas tika kājas bet nu viss veiksmīgi, nekādu traumu un tehnikas defektu. Noskurinamies un laižam pēc pēdējā punkta un uz finišu. Tā nu šis patiesības un laimes mirklis ir klāt, mokas ir beigušās ieripojam finišā neilgi pirms kontrollaika beigām, atzīmējam un nododam identus.

Jē mēs to izdarījām mēs pieveicām šīs sacensības, kas komadai, kuras sastāvā ir divi cilvēki ar paaugstinātu temperatūru un viens bez pieredzes šādās sacensībās manu prāt ir ļoti labs rādītājs.

Kopsavilkums:

Posms	Tips	Distance
1.	Trekings	5.44km
2.	Velo	37.83km
3.	Slēpošana	10.46km
4.	Velo	21.84km
5.	Trekings	11.29km
6.	Velo	22.96km
7.	Slēpošana	20.14km
8.	Trekings	13.06km
9.	Velo	12.59km
	Kopā:	155.61km

Distancē pavadītais laiks 18:55:22
Savāktie KP 30

Vieta kopvērtējumā 13

P.s. Liels paldies komandai “Mēģini vēl” – Lāsmai un Mārcim. Liels paldies “Koksinela” Baibai, par komandas biedra atrašanu. Un liels paldies mūsu mīļajām atbalstītājām Kičai un Maigai…

Bildes (Mūsu komandas NR.17):